Sistēmiskā ģimenes psihoterapija
Sistēmiskā ģimenes psihoterapija ir terapijas veids, kas visbiežāk koncentrējas uz attiecību un komunikācijas uzlabošanu ģimenes locekļu starpā. Tā var būt palīdzoša arī risinot konkrētas mentālās veselības vai uzvedības grūtības, piemēram, dažāda veida uzvedības traucējumus vai atkarību gadījumā.
Ģimenes terapijā pastāv uzskats, ka indivīda un ģimenes grūtības (problēmas) rodas un tiek uzturētas visu ģimenes locekļu mijiedarbībā. Tā vietā, lai priekšplānā izvirzītu un strādātu ar individuālo psihopatoloģiju, ģimenes psihoterapija visbiežāk strādā ar visu ģimeni – tās sistēmu, struktūru, attiecību formām, mijiedarbību un komunikācijas stiliem.
Ģimenes psihoterapija var palīdzēt:
- uzlabot savstarpējās attiecības un komunikāciju ģimenē;
- saliedēt un stiprināt ģimeni kā sistēmu;
- stiprināt laulību/ partnerattiecības;
- risināt attiecību grūtības un konfliktus starp ģimenes locekļiem, paaudžu, vai brāļu un māsu starpā;
- pārvarēt krīzi savstarpējās attiecībās – konfliktēšanu, nesarunāšanos, vardarbīgu izturēšanos;
- pārvarēt krīzes situācijas ģimenē/traumatiskus pārdzīvojumus, pielāgoties jaunām dzīves izmaiņām , piemēram, bērna piedzimšana, šķiršanās, jaunas ģimenes veidošana, nāve, saslimšana, dažāda veida funkcionāli traucējumi, mentālas saslimšanas, darba zaudējums, pārcelšanās u.tml.;
- mainīt iesīkstējušās lomas, uzvedības modeļus un noteikumus;
- uzlabot vecāku audzināšanas prasmes un spējas risināt dažāda veida grūtības ar bērniem – uzvedības problēmas mājās un/vai skolā, emocionālus un psiholoģiskus traucējumus, mācīšanās grūtības;
- veidot sirsnīgu, siltu, atbalstošu un harmonisku vidi, lai ik viens ģimenes loceklis varētu justies laimīgāks, vērtīgāks un vērā ņemams.
- ieraudzīt ģimenei savu spēku, stiprās puses, savus resursus un iemācīties tos izmantot..
Ģimenes psihoterapijas process un metodes
Visbiežāk psihoterapeits uz pirmo sesiju aicina visu ģimeni – tos cilvēkus, kuri dzīvo vienā dzīvojamā platībā, un tos, kuri ir gatavi iesaistītes terapijas procesā. Pirmajā tikšanās reizē psihoterapeits iepazīstas ar visiem ģimenes locekļiem, uzklausa katra cilvēka viedokli par problēmsituāciju, kā arī palīdz noformulēt psihoterapeitisko mērķi un vēlamo rezultātu. Vienojas par psihoterapijas biežumu un ilgumu.
Atkarībā no klienta vai ģimenes mērķa un problēmsituācijas, psihoterapeits kopā ar ģimeni nolemj, kuri ģimenes locekļi un kādās kombinācijās turpmāk piedalīsies konsultācijās. Psihoterapijas procesā var piedalīties viens vai daži ģimenes locekļi, vai visa ģimene – bērns/i un vecāks/i, pāris vai paplašinātā ģimene – bērni, vecāki, vecvecāki.
Strādājot ar visu ģimeni, sesijas laikā terapeits cenšas uzklausīt un iesaistīt visus ģimenes locekļus, piemēram, piedāvā kopīgu nodarbošanos vai uzdevumu, tādejādi tiek iegūts “attiecību materiāls” kas var atspoguļot esošo savstarpējo mijiedarbību ģimenē un ko pēc tam var kopīgi aplūkot un analizēt. Atkarībā no bērnu vecuma un interesēm psihoterapeits sesijas laikā var piedāvāt viņiem/viņam atbilstošu nodarbošanos, kas var risināties paralēli sarunai ar vecākiem.
Strādājot individuāli ar bērnu, vai ar visu ģimeni, ģimenes psihoterapijas ietvaros atkarībā no terapeitiskā mērķa tiek izmantotas dažādas metodes, aktivitātes, spēles, terapeitiskās tehnikas – spēļu terapijas, smilšu spēļu terapijas un mākslas terapijas elementi, sistēmiskas metodes – “Ģimenes skulptūra”, “Sistēmiskie izvietojumi”, Genogrammas vai Ciltskoka veidošana” u.tml.
Lai katrs ģimenes loceklis spētu labāk izprast un apzināties savas vajadzības un emocijas un iemācītos tās vadīt, darbā tiek izmantotas dažādas terapeitiskas un psiholoģiskas metodes izmantojot, darba lapas, metaforiskās kārtis, dažāda veida mākslinieciskās izpausmes priekšmetus.
Sistēmiskā ģimenes psihoterapija var tikt izmantota strādājot arī individuālā terapijā ar vienu ģimenes locekli.
Pāru psihoterapija
Pāru terapija palīdz pilnveidot un uzlabot ģimenes dzīves kvalitāti, palīdz ģimenes locekļiem pieņemt otra uzskatus un viedokli, kā arī veicina lielāku savstarpējo cieņu, sapratni vienam pret otru, iecietību un toleranci.
Galvenais pāru terapijas mērķis visbiežāk ir uzlabot vai atjaunot saziņu, jo attiecības ir tik stipras, cik stipra un kvalitatīva ir komunikācija starp partneriem.
Ģimenes un pāru psihoterapijas ilgums.
Ģimenes psihoterapijas sesijas visbiežāk notiek reizi nedēļā, vienas konsultācijas ilgums 50 vai 90 minūtes.
Ģimenes psihoterapijas biežums parasti ir viena sesija nedēļā, taču ņemot vērā bērna vai ģimenes vajadzības un psiholoģiskās īpatnības sesiju biežums un ilgums var tikt mainīts.
Kopējais ģimenes psihoterapijas ilgums ir atkarīgs no savstarpējās vienošanās, katras individuālās situācijas rakstura un mērķa uzstādījuma.Terapijas procesu var sadalīt mazākos posmos, piemēram, vienojoties par noteiktu skaitu sesijām -četrām, piecām vai desmit pēc kurām seko novērtēšana, turpmāka sadarbība vai noslēgums.