Bērnu psiholoģiskā labklājība ir cieši saistīta ar viņu vecāku psiholoģisko labklājību. Līdz ar to, svarīgi rūpēties par vecāku, lai pēc tam, viņš varētu parūpēties par bērnu. No vecāku labklājības ieguvumu izjutīs visa ģimene. Īpaši to var novērot strādājot skolās, bērnu dārzos vai citās vietās, kur bērni uzturas ilgāku laiku. Mēģinot palīdzēt bērnam, nereti nākas rūpēties arī par vecākiem un viņu psiholoģisko labklājību, jo tikai sakārtojot abus, bērna uzvedībā, emocijās un ikdienā kopumā kaut kas var mainīties.
Būšana par vecāku ir darbs, kas prasa daudz enerģijas – gan fiziskas, gan psiholoģiskas. Līdz ar to, ir būtiski rūpēties arī pašiem par sevi. Tomēr ikdienā vecāki bieži to aizmirst. Ja vecāks ir noguris, pārdzīvo stresu un nomocījies, visticamāk būt “labam” vecākam ir ļoti grūti. Un visbiežāk, tomēr tādos brīžos neizdodas būt tādiem vecākiem, kā gribētos. Savukārt, ja pats vecāks ir laimīgs, atpūties un enerģijas pilns, tad viņam ir vieglāk tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem, ar robežu noteikšanu bērniem, veidot labākas un sirsnīgākas attiecības, kā arī kopumā izbaudīt bērnu audzināšanas periodu. Ne velti bieži tiek teikts, ka bērni ir vecāku spoguļi, kuri caur sevi, savu uzvedību un emocijām atspoguļo vecāku emocijas, uzvedību un emocionālos resursus.
Svarīgi atcerēties, ka veselība un labklājība nesastāv tikai no fiziskās veselības, bet tā arī emocionālā (garīgā) un sociālā veselība. Tā ir vispārējā apmierinātība ar sevi un savu dzīvi, neskatoties uz to, ka brīžiem dzīve iet uz augšu, bet brīžiem uz leju.
Labsajūta cilvēka ikdienā sniedz:
• spēju tikt galā ar ikdienas stresu;
• uzjūtu par to, ka dzīvē ir mērķis uz kuru iet, bet tajā pašā laikā arī spēju baudīt šī brīža dzīvi;
• spēju pārvaldīt savas emocijas, īpaši negatīvās;
• piederības izjūtu (izjūtu, ka es iederos) attiecīgai ģimenei, grupai, sabiedrībai u. tml.;
• atbalstošu, tuvu un sirsnīgu attiecību esamību;
• iespēju darīt lietas, kas katram nozīmīgas un spēt tās izbaudīt.
Turpinājumā piedāvāsim jautājumus, kas var palīdzēt novērtēt labklājību savā dzīvē:
1) Vai Tev ir kāds, ar kuru vari parunāt par savām šī brīža izjūtām, domām un notikumiem, kurus piedzīvo?
2) Vai dari lietas, kuras Tev patīk, kura izbaudi vai, kuras vienkārši liek justies labi?
3) Vai pavadi laiku ar cilvēkiem ārpus sava ģimenes loka?
4) Vai Tev ir regulāras fiziskas aktivitātes?
5) Vai, domājot par rītdienu, esi cerību un prieka pilns?
6) Vai Tev pietiek laika izklaidēm un jautrībai?
7) Vai Tu atvēli laiku atpūtai un aktivitātēm, kuras pašam patīk?
8) Vai ēd regulāras un veselīgas maltītes?
9) Vai pietiekami izgulies?
10) Vai Tev ir atpūtas brīži no ikdienas pienākumiem?
11) Vai lielākoties jūties laimīgs un apmierināts ar savu dzīvi?
12) Vai Tev ir izjūta, ka spēj tikt galā ar dažādām ikdienas grūtībām?
Un tālāk nelieli ieteikumi ikdienas labklājības uzlabošanai:
1) Meklē un izmanto citu cilvēku palīdzību gan saistībā ar bērnu audzināšanu un pieskatīšanu, gan saistībā ar ikdienas dzīves organizēšanu. Nebaidieties meklēt atbalstu arī pie draugiem un citiem cilvēkiem.
2) Neesi pārāk stingrs un prasīgs pret sevi. Visu perfekti izdarīt nav iespējams!
3) Veido atbalstošas, tuvas un cieņpilnas attiecības.
4) Neuzņemies pārāk daudz pienākumus.
5) Nesalīdzini sevi ar citiem vecākiem.
6) Saki, “jā”, ja kāds piedāvā atbalstu.
7) Katru dienu ej (kaut vai nelielā) pastaigā ar bērnu.
8) Runā ar draugiem un ģimeni pat to, kā jūties. Dalies ar savām grūtībām, bailēm,rūpēm.
9) Izbaudi kopā būšanas laiku ar savu bērnu, domājot, par lietām, kas viņā ir īpašas.
10) Ieplāno laiku TIKAI sev.
11) Dari lietas, kas tev patīk vai palīdz relaksēties.
12) Izmanto visas iespējas, lai atpūstos.
13) Ik pa laikam palutini sevi ar kaut ko jauku vai to, ko sen esi vēlējies.
14) Socializējoties, piemēram, pievienojaties, kādai vecāku atbalsta grupai vai kādai māmiņu grupai sociālajos tīklos.
15) Ja nepieciešams, lūdz palīdzību. Tev viss nav jāpaveic vienam!
16) Ēd regulāri, veselīgi un piekop regulāras fiziskās aktivitātes. Svarīgi ir arī pietiekami izgulēties un spēt priecāties par nelielām, bet patīkamām ikdienas lietām.
17) Novērtē un cieni sevi par to darbu, jo veic, kā vecāks, ja arī viss neizdodas “teicami”.
Iespējams Jums ļoti labi izdodas vecāka loma, bet atcerieties, ka neviens nevar būt supercilvēks. Jūsu fiziskajai un emocionālai veselībai ir robežas. Ja Jūs nerūpēsieties par sevi, ir lielas iespējas attīstīties fiziskām un garīgām veselības problēmām.
Ja ir sajūta, ka sliktas dienas sākušas kļūt par sliktām nedēļām un mēnešiem, ieteicams meklēt palīdzību. It īpaši, ja sevi pilnībā vairs neizjūtat vai esat “pazaudējis”. Atceraties, ka arī citi vecāki mēdz piedzīvot pēcdzemdību depresiju, depresiju, paaugstinātu trauksmi un citas psiholoģiskas grūtības.
Nepieciešamības gadījumā nebaidieties lūgt palīdzību arī ģimenes ārstam, neirologam vai ārstam psihiatram.
Mag. Psych. Inita Kriškovska
*Materiāla vai tā daļu pārpublicēšanas gadījumā jānorāda: autore Mag. Psych. Inita Kriškovska publicēts no www.psihologukonsultācijas.lv