Bērna valoda kā domāšanas līdzeklis

Mēs dzīvojam laikā, kad strauji pasliktinās bērnu vārdu krājums un spēja izteikt savu domu pilnos teikumos. Nenoliedzami šāda tendence nav tikai Latvijā, bet pasaulē vērojama jau krietni senāk. Īpaši tas raksturīgs valstīs, kurās tehnoloģiju attīstība notiek visstraujāk. Bērniem, kas aug ar “planšeti rokās” vai lielu savu dzīves laiku atvēl komunicēšanai ar tehnoloģiju palīdzību, kļūst apgrūtinoši saprast garāku tekstu vai instrukciju nozīmi.

Tomēr verbālā komunikācija un savu domu izpaušanas veids, kas sniedz būtisku informāciju par personu, ir mūsdienu skolu viena no pamatmetodēm. Tikai ar valodu mēs varam atspoguļot savas domas pilnvērtīgi. Kā arī apzinīga, loģiska domāšana attīstība iespējama pamatā ar valodas palīdzību. Valoda ir mūsu domu veidošanas līdzeklis. Bērni, kuriem ir grūtības izteikties vārdos, uzrāda zemākus sasniegumus mācībās, tas, savukārt, grauj viņu paštēlu un pazemina pašvērtējumu. Tā rezultātā bērns var vēlēties arvien vairāk norobežoties no reālās vides, kurā saņem nepatīkamus vērtējumus par sevi. Sarunās justies nepiederīgs, jo neizprot garāku tekstu jēgu. Tā vietā pavadot arvien vairāk laiku tehnoloģiju “pasaulē”. Veidojas apburtais loks. Pētījumi rāda, ka bērni izprot tekstu, kas sastāv no 140 zīmēm jeb apjomam, kas atbilst Twitter ierakstos.

Vecāki bieži jautā – ko darīt? Kā mainīt ikdienu, lai glābtu savu bērnu no nepatīkamām piedevām mūsdienās pieejamo tehnoloģiju pasaulē un attīstītu viņu valodu?

Daži praktiski ieteikumi ikdienai:

  • Kvalitatīvi pavadīt laiku ikdienā kopā ar bērnu. Tas nozīmē – nedalīt bērnam laiku ar citām nodarbēm, skatīties acīs, pieskarties.
  • Pārrunāt ikdienas notikumus, pārdzīvojumus. Pirmkārt, vecākiem pašiem dalīties ar piedzīvoto un savām izjūtām. Nosaukt emocijas, jūtas vārdos. Bērns mācas no piemēra nevis teorijas.
  • Mērķtiecīgi un strukturēti paplašināt vārdu krājumu. Jaunapgūtos vārdus rakstīt uz kartiņām, zīmēt klāt vārda attēlu. Izveidot speciālu “Jaunapgūto vārdu” burtnīcu.
  • Spēlēt kopīgas spēles, kurās jāmeklēt jauni vārdi, jānoformulē sava doma, jāskaidro situācija, piemēram, “Scrabble”, “Lexsiko” utt. Minēt mīklas.
  • Izmantot laiku, kad kopīgi braucat vai ejat, spēlējot spēles, kurās iesaistīti gan pieaugušie, gan bērni, piemēram, vērot apkārtni un meklēt lapu kokus vai skuju kokus, nosaukt tos.
  • Veicināt sinonīmu un antonīmu apgūšanu. Rosināt vārdiem meklēt pretējās vai tādas pašas nozīmes vārdus.
  • Pārrunā ar bērnu redzētās filmas, izlasītās grāmatas, kopīgi plānot pasākumus.
  • Vakaros, pirms gulētiešanas, veidot ieradumus ģimenē lasīt. Ieradumam ir milzīga nozīme dzīves kvalitātes veidošanā, tieši tāpat kā vecāku piemēram.
  • Uzsākot skolas gaitas, vecākiem jāpārliecinās, vai bērns izprot jēdzienus, ar kuriem viņam nāksies operēt tuvākajā laikā, piemēram, figūras, centrs, stūris, labais, kreisais u.c. Jēdzienu izpratne, bērnam sniedz iespēju justies piederīgam stundas norisē, rada interesi un iespējas pareizi uztvert jauno vielu.
  • Ar bērnu jārunā skaidri formulējot vārdus, nepārspīlējot ar vārdu samazināmajām formām (piemēram, saulīte, zemīte, cālītis).

Mag. Psych. Daina Žurilo

*Materiāla vai tā daļu pārpublicēšanas gadījumā jānorāda: autore Mag. Psych. Daina Žurilo, publicēts no www.psihologukonsultācijas.lv