Ikviens pirms pārbaudes darbiem ir izjutis satraukumu, tikai daži no mums šo satraukumu pārvar salīdzinoši viegli, spēj mobilizēt sevi darbam, bet dažiem tādēļ rodas nepārliecinātība par sevi un savām spējām, aizmirstās daļa no iepriekš mācītā un tiek pieļautas kļūdas, kuru dēļ tiek saņemts zemāks vērtējums.
Svarīgi atcerēties, ka pārbaudes darbi vai eksāmeni ir domāti, lai pārbaudītu zināšanu līmeni attiecīgajā tēmā un tas vēl nav pasaules gals, ja kāds ar tiem netiek galā. Pirmā lieta, kas visbiežāk tiek minēta un ieteikta, protams, ir sagatavošanās pirms pārbaudes darba, lai pašam būtu pārliecība, ka ir apgūtas visas nepieciešamās tēmas . Bieži iesaka arī iepriekšējā naktī labi izgulēties, vismaz astoņas stundas. Tomēr ir vēl arī citas lietas, kas var mazināt iekšējo satraukumu un dot iespēju sasniegt labākus rezultātus. Lūk būs dažas no tām:
Savlaicīga gatavošanās – labākais veids, kā mazināt satraukumu ir iepriekšēja, sistemātiska gatavošanās, vairākas nedēļas un dienas iepriekš pirms paredzamā pārbaudes darba.
Darba organizēšana – jau iepriekšējā dienā ir svarīgi pārliecinies vai ir sagādāts viss nepieciešamais darbam, rakstāmpiederumi, papīrs u. tml. Šo lietu meklēšana pēdējā brīdī var radīt cilvēkā nevēlamu trauksmi, kura var ietekmēt sniegumu pārbaudes laikā.
Ēšana – pirms pārbaudes darba vēlams ēst produktus, kuri ražo enerģiju un tajā pašā laikā, neveicina „smaguma sajūtu” vēderā vai padara miegainu. Nav ieteicams iet uz pārbaudes darbu tukšā dūšā, jo pretējā gadījumā var sanākt, ka cilvēks būs vairāk koncentrējies uz savu izsalkumu, nevis uz pārbaudes darbu. Labs enerģijas avots ir augļi un olbaltumvielas. Vēlams izvairīties no ēdieniem bagātiem ar ogļhidrātiem, piemēram, rīsiem vai kartupeļiem, kas varētu radīt miegainību. Ja iespējams, uz pārbaudes darbu līdzi ieteicams paņemt ūdens pudeli , lai varētu atgūt zaudēto šķidrumu.
Atslābināšanās – vienu stundu pirms pārbaudes darba ir ieteicams vienkārši atpūties. Jaunas informācijas meklēšana pēdējā brīdī veicina stresa palielināšanos. Pie tam, jau tā intensīvi darbojošās smadzenes tiek “piebāztas” ar papildus informāciju. Nozīmīgi ir censties būt pārliecinātam, par to, ko esi iemācījies! Var mēģināt prātā iztēloties mierīgu straumi, kura lēni un netraucēti plūst. Palīdzēt var arī dziļā elpošana. Vēlams domās sev uzsvērt, ka esi pietiekami gatavojies, lai šajā brīdi parādītu savu labāko sniegumu. Atceries, ja esi daudz un pietiekami gatavojies, neviens nevar atņemt tavas zināšanas. Jāpatur arī prātā doma, ka tas, ko esi ieguldījies vienmēr 100% atnākt tev atpakaļ. Ja tu tomēr neesi labi sagatavojies, ļauj savam prātam pieņemt šo faktu, jo tas nav iespējams, iet uz pārbaudes darbu nesagatavotam un nebūt uztrauktam.
Plānošana – kad pārbaudes darbā ir izlasīti visi jautājumi, vēlams nedaudz apdomāt, kā sniegt nepieciešamās atbildes. Vispirms ieteicams atbildēt uz jautājumiem, kuros atbildes ir vislabāk zināmas. Tādā veidā tiek palielināta arī ticība saviem spēkiem par nākamajiem jautājumiem. Svarīgi atcerēties, ka pārbaudes darba laikā, nevajag vainot sevi par to, ka kaut kas nav pietiekami apgūts mācību procesā, tagad to ir par vēlu mainīt, tāpēc jākoncentrējas uz to, kas ir zināms pašreizējā brīdī.
Regulāra vingrošana – atceries, ka regulāra vingrošana pirms pārbaudes darba var mazināt stresu pārbaudes darbu laikā.
Savlaicīga ierašanās – ir neliels tomēr nozīmīgs apstāklis, kas mazina uztraukumu, jo nav jāuztraucas par nepaspēšanu uzdevumus izpildīt noteiktajā laikā. Īpaši tas ir svarīgi cilvēkiem, kuriem kopumā darba izpildei ir nepieciešams daudz lielāks laiks nekā pārējiem.
Pēkšņs uztraukumus – ja pēkšņi uznāk liels uztraukums, vajag vairākas reizes dziļi ieelpot un pēc tam atkal atgriezties pie darba.
Lēnām un uzmanīgi – ieteicams nosacījumus lasīt lēnām un uzmanīgi, nepieciešamības gadījumā pārlasot tos vairākas reizes, vai iespēju robežās neskaidros jautājumus censties noskaidrot pie pasniedzēja.
Ātrums – nefokusējies uz to cik citi ātri pabeidz savu pārbaudes darbu, bet tikai uz to, ka tev pašam ir tas jāpabeidz. Atceries, ka ne vienmēr tie, kas darbus nodot pirmie uzrāda vislabākos rezultātus.
Atbildes nezināšana – ja uz kādu jautājumu nezini atbildi, pagaidām to izlaid, vēlāk, ja būs laiks, varēsi pie tā atgriezties.
Nejaušības princips – ja pārbaudes darbs sastāv no vairākiem atbilžu variantiem, vienmēr izvēlies kādu no tiem pat, ja neesi par atbildi pārliecināts. Nekad testā neatstāj jautājumu neatbildētu! Vadoties pēc nejaušības principa jebkurā gadījumā būs lielāka varbūtība atbildēt pareizi, nekā, ja atbilde vispār nebūs sniegta.
Labs miegs – kā jau iepriekš tika minēts, iepriekšējā naktī ir nozīmīgs labs miegs, vismaz astoņu stundu garumā. Tik pat svarīgas ir arī doma ar kādām cilvēks aiziet gulēt. Vēlams prātā iztēloties, kāda varētu būt nākamā diena, kā es piecelšos, ko es paņemšu līdzi, kā ieiešu auditorijā un spēšu atbildēt uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem. Nebaidies iztēloties šo dienu līdz sīkumiem, koncentrējoties uz pozitīvo, ignorējot visas bailes vai negatīvo. Atceries, ka cilvēka domām, piemīt spēks piesaistīt attiecīgos notikumus dzīvē. Tāpēc pozitīvās domas, vairo pozitīvus notikumus!
Atbilžu pārbaude – ir ļoti svarīgi pašās beigās pārbaudīt savas atbildes, tāpēc vēlams pēdējās minūtes veltīt atbilžu pārskatīšanai, lai izlabotu, kādas neuzmanības kļūdas, kuras varētu būt radušās ātri pildot darbu.
Darbības pēc pārbaudes darba – pēc tam, kad pārbaudes darbs ir beidzies daudzi uztraucoties par rezultātiem mēdz ar draugiem pārrunāt, ko viņi ir atbildējuši attiecīgā jautājumā. Tev jāsaprot, ka laiks, kaut ko labot beidzās tajā brīdī, kad nodevi savu darbu pasniedzējam. Uzzinot to, ko draugs ir uzrakstījis pārbaudes darbā, tu varētu vēl vairāk uztraukties.
Mag. Psych. Inita Kriškovska
* Materiāla vai tā daļu pārpublicēšanas gadījumā jānorāda: autore Mag. Psych. Inita Kriškovska, publicēts no www.psihologukonsultācijas.lv.