Parasti topošie vecāki pavada vairākus mēnešus kopā gatavojoties ilgi gaidītā mazuļa ienākšanai ģimenē. Tomēr, lai arī cik daudz grāmatas vai literatūras par bērnu audzināšanu un ienākšanu ģimenē vecāki izlasītu, vai arī cik daudz no nepieciešamajām lietām bērnam nenopirktu jau iepriekš, realitāte parasti izrādās savādāka nekā bija plānots. Visbiežāk, rūpes par bērnu ikdienā aizņem daudz vairāk laika, nekā iepriekš, bija plānots. Un brīdī, kad jūsu ģimenē, kur iepriekš bija divi cilvēki, ienāk trešais, arī jūsu savstarpējās attiecības ļoti mainās.
Agrāk jūs bijāt pāris, bet tagad jūs esat kļuvuši par vecākiem. Kādas vislielākās pārmaiņas jūsu ikdienā varētu būt notikušas? Sākumā būtu vērts pieminēt acīmredzamās lietas, visticamāk pirmajos mēnešos kopš mazuļa ienākšanas jūs visvairāk izjūtat miega badu. Sākumā mazulis var gulēt tikai dažas stundas, pēc tam būt nomodā, lai gan jūs labprāt vēl vēlētos pagulēt. Tā rezultātā neizgulēšanās jūs padara trauksmainākus un aizkaitināmākus. Līdz ar to, arī tādi uzdevumi kā mājas darbu veikšana var izrādīties daudz smagāks pārbaudījums nekā iepriekš, jo jums ir daudz mazāk enerģijas un iespējams, jūs arī nespējat tik labi koncentrēties nepieciešamajām lietām, kā agrāk. Kopumā ņemot jums ir palicis daudz mazāk laika darbam, pašiem sev un arī jūsu partnerim.
Būšana vecākiem vienlaicīgi var izraisīt dažādas pretrunīgas izjūtas, sākot no liela prieka, līdz aizkaitinājumam, var pat veidoties paaugstināts stress. Bieži jaunās māmiņas un tēti izjūt vainas sajūtu, ka nepavada ar savu mazuli tik daudz laika, cik viņi patiešām vēlētos un cik sākotnēji varbūt bija plānojuši. Ir jādodas uz darbu un jāveic citi pienākumi, kādēļ jāatstāj mazulis pieskatīšanai citiem. Reizēm vecāki var izjust vainu arī par to, ka viņi ik pa laikam vēlas būt prom no visas šīs jaunās mājas dzīves, vecāku būšanas, lai pavadītu laiku tikai ar savu partneri. Ir svarīgi atcerēties, ka tas ir dabiski vēlēties paņemt „nelielu pārtraukumu” un nebūt ar zīdaini vai arī ar lielāku bērnu kopā visu laiku un katru brīdi. Tāpēc jūs nekļūstat sliktāki vecāki, bet nedaudz atpūšoties un pavadot laiku tikai viens ar otru vai viens pats, pēc tam jūs varat sniegt savam bērnam vairāk pozitīvus saskarsmes brīžus.
Reizēm bērns var izraisīt arī greizsirdības jūtas, kādam no pāra, piemēram, jaunajam tētim, jo sieva, tagad visu laiku ir aizņemta ar mazo bērniņu un nevelta vairs viņam tādu uzmanību, kā iepriekš. Reizēm tēti mēdz pārdzīvot arī, ka viņiem nesanāk veltīt tik daudz laika bērnam, kā sievai. Bieži tēti ir tieši tie, kas turpina savas darba gaitas, bet mātes dodas dekrēta atvaļinājumā un var pavadīt ar bērniņu kopā vairāk laika. Arī šīs sajūtas tiek uzskatītas par pilnīgi normālām, jo ģimenes struktūra ir pilnībā mainījusies un, katram ir jāpielāgojas jaunajai dzīvei.
Mātes var justies sliktāk un nepilnvērtīgāk, jo grūtniecība uz kādu laiku “nolaupa” viņas līdzšinējo ķermeni. Kā arī vēlo vakaru un nakts barošanas dēļ, var būt pelēki, noguruma loki gar acīm. Var nesanākt tik bieži aiziet pie friziera vai manikīra kā agrāk, tāpēc māmiņa var sajusties nepievilcīga kā sieviete. Jaunai māmiņai var pastāvēt grūtības saskaņot divas lomas, es kā māte un es kā iekārojama un seksuāla sieviete, līdz ar to intimitāte un seksuālās attiecības partneru starpā var mazināties.
Papildus tam partneru starpā var rasties konflikti par to, kam vairāk ir jādara dažādi mājas darbi, ja otrs daudz strādā un vairāk nopelna? Vai šīs divas lietas ir vienlīdz svarīgas? Vai materiālais pienesums ģimenē tomēr ir svarīgāks? Bieži situācija pasliktinās vēl vairāk, ja jaunie vecāki nespēj apsēsties un izrunāties, kas katru no viņiem nomāc, un ko otrs gaida no sava partnera. Ir svarīgi atcerēties, ka audzināšanā parasti ir iespējami vairāki veidi, kā rīkoties noteiktā situācijā, lai tā varētu veiksmīgāk atrisināties.
Komunikācija un savstarpējā sapratne ir vislabākais līdzeklis, lai mazinātu dusmas un novērstu strīdus. Reizēm jaunie vecāki var būt tik ļoti aizrāvušies ar bērna aprūpi, ka aizmirst, ka ir nepieciešams arī laiks, lai sarunātos ar savu partneri. Pat nelieli pārpratumi var “izaugt” par lieliem, ja mēs tos neizrunājam. Tāpēc laiks, ko mēs veltam savam parterim savstarpējās sarunās ir ļoti nozīmīgs. Bieži vien, lai noskaidrotu konflikta iemeslu ir nepieciešams paskatīties uz lietām no otra (partnera) redzespunkta. Piemēram, jaunais tēvs var domāt, ka tas, ka viņš visu dienu atrodas darbā, bet māte „tikai” pieskata bērnu, dod viņam tiesības arī atnākot mājas atpūsties, līdz ar to, arī vakarā mātei ir jābūt tai, kura rūpējas par bērnu. Bet, savukārt, mātei var likties, ka tēvs attālinās, gan no viņas, gan bērna un nepavada pieteikami daudz laika ar viņiem. Mātei var būt uzskats, ka viņas ieguldījums ģimenē ir līdzvērtīgs tēva ieguldījumam, tāpēc, arī viņa vakaros ir pelnījusi atpūtu „pēc pilnas darba dienas” kopā ar bērnu. Var būt arī situācijas, kad māte no savas puses visu laiku uzsver, cik labi viņa tiek galā ar bērna audzināšanu un īsti nav gatava šo audzināšanu uzticēt tēvam, tad tēvs var attālināties no ģimenes, piemēram, vairāk pavadot darbā darbā, jo iespējams, tā viņš jūtas noderīgāks ģimenei. Tā viņš pelna naudu un ir “noderīgāks”, nevis ir mājās un pieļauj daudz audzināšanas “kļūdu”, dēļ kā rodas konflikti ar sievu.
Ja vienu no partneriem kaut kas nomāc, ir svarīgi otram par to pastāstīt, tomēr tik pat svarīgi ir pārliecināties, ka jūs to darāt piemērotā brīdī. Ja jūs uzsāksiet sarunu par netīrajiem traukiem izlietnē tajā brīdī, kad zīdainis ir izsalcis un kliedz, diez vai, ka no sarunas kaut kas veiksmīgs sanāks. Tā vietā svarīgi ir izplānot laiku sarunai, piemēram, kad zīdainis ir aizmidzis un jūs ar partneri varat parunāt mierīgā gaisotnē. Esiet godīgs pret otru, bet mēģiniet saglabāt arī mieru un uzreiz “neaizrauties” ar savstarpējiem aizvainojumiem. Bieži labs palīgs šajās situācijās ir arī humora izjūta. Ieklausieties sava partnera raizēs, vēlmēs un jūtās un nekritizējies tās. Paturiet prātā, ka pēdējā laika ilgstošā neizgulēšanās var radīt gan jums gan jūsu partnerim lielāku stresu un aizkaitināmību. Kad esat viens otram izstāstījuši savas domas un sajūtas, mēģiniet kopā vienoties par iespējamiem risinājumiem, kuri jums abiem būtu pieņemami. Esiet gatavi kompromisam, neturieties spītīgi tikai pie saviem uzskatiem un viedokļa. Piemēram, ja vienam no partneriem trešdienās darbā ir sapulces, kā dēļ viņš atgriežas mājās vēlu, tad viņš var otram partnerim apmaiņā piedāvāt brīvāku ceturdienas vakaru, kad viņš ir atbildīgs par bērna sagatavošanu gulēšanai un nolikšanu gulēt.
Sarunas ir arī laiks, kad var pārskatīt rūpes par bērnu un dažādus mājsaimniecības pienākumus, piemēram, ēst gatavošana, drēbju mazgāšana vai bērna barošana. Kurš no partneriem, ko, kādā dienas brīdī vai dienā varētu uzņemties? Ko varētu uzņemties otrs? Kad abi partneri ir skaidri izrunājuši, ko viņi viens no otra sagaida mājas lietās, tad ikdienas pienākumi parasti tiek atrisināti daudz vieglāk.
Konfliktu un domstarpību gadījumā ir svarīgi atrast laiku, lai tās izrunātu, tomēr, ja jums ir nepieciešams risinājumu tieši tagad un uzreiz, mēģiniet sarunā fokusēties uz jautājumu, kas jūs nomāc tieši šobrīd, nevis runāt par visiem aizvainojumiem un dusmām, kas pēdējā laikā ir bijuši. Centieties savam partnerim pēc iespējas skaidrāk pastāstīt, kāpēc šobrīd jūtaties apjucis, bezspēcīgs vai dusmīgs. Ja jūs neizteiksieties skaidri un gaidīsiet, ka jūsu partneris “uzminēs”, kur ir problēmas būtība vai arī, ja ietiepīgi uzskatīsiet, ka “viņam/viņai jau būtu jāsaprot, kas par lietu, bez teikšanas”, visticamāk Jūs neko neatrisināsiet.
Atrast tieši jūsu ģimenei piemērotu konfliktu risināšanas veidu ir ļoti nozīmīgi ne tikai, lai atrisinātu esošās grūtības, bet tas palīdzēs arī turpmāko grūtību risināšanā. Jūsu bērns/bērni aug, dažādas situācijas mainās ik dienu. Ja mātes un tēva starpā pastāv pozitīva komunikācija tas palīdz bērniem ne tikai šobrīd, bet arī nākotnē, iemācot arī bērniem konstruktīvas savstarpējo konfliktu risināšanas prasmes. Mēs nevaram gaidīt, ka mūsu bērni mierīgi risinās konfliktus, ja paši konfliktu gadījumā viens uz otru kliedzam, ilgi nerunājam, apvainojam viens otru vai tml. Tas kā mēs mājās risinām savus ģimenes konfliktus, rada bērnā vispārīgi iespaidu par konfliktu risināšanu un visticamāk pieaugot tādā veidā viņš arī risinās savstarpējos konfliktus ar vienaudžiem bērnu dārzā, skolā un vēlāk savā ģimenē.
Tiek uzskatīts, ka sarunas gaitā vēlams izvairīties no vispārinājumiem, piemēram, “Tu vienmēr mājās ierodies vēlu!” Tādas lietas rosina cilvēkā vēlmi aizsargāties. Tā vietā, labāk mēģiniet teikt “Kad tu vakar atnāci mājās vēlu, vakariņas jau bija aukstas, man būtu ļoti svarīgi, lai tu paziņotu, ka kavēsies, jo savādāk man rodas sajūta, ka tu nenovērtē, to, ko es daru.” Svarīgi ir likt uzsvaru uz otra cilvēka rīcību un manām sajūtām šīs rīcības rezultātā. Ja Jūs savu partneri tikai nokritizējat, viņš to uztver, kā personīgu aizvainojumu, neizprotot to, ko Jūs patiesi esat vēlējies pateikt.
Atrodiet lauku ko pavadīt kopā ar savu sievu vai vīru. Pat, ja jūsu ģimenē ir viens, divi vai trīs bērni, JUMS JOPROJĀM IR NEPIECIEŠAMS ARĪ LAIKS KĀ PĀRIM. Tādā veidā jūsu attiecības tiek saglabātas stipras un spēcīgas. Lai gan jūsu dzīve tagad ir daudz aizņemtāka nekā iepriekš, tomēr plānojot laiku, ir iespējams to atrast. Mēģiniet izplānot laiku katru nedēļu vai vismaz reizi mēnesī, kas būtu tikai jums diviem. Piemēram, kad auklīte vai vecmamma pieskata jūsu bērnus, bet jūs kopīgi aizejat vakariņās vai uz filmu. Ja jūs nevēlaties vai jums nav iespēja atstāt bērnus auklītei, jūs varat sarīkot īpašas vakariņas tikai jums diviem, kad bērni ir aizgājuši gulēt.
Centieties atrast vismaz 20 minūtes dienā, lai parunātos, dalītos par savām jūtām, domām; to jūs varat darīt arī brīžos, kad Jūs mazgājat traukus, kad visi ir aizgājuši gulēt, vai vakarā pirms miega. Nedēļas nogalēs centieties “izrauties” no mājām, lai kaut ko darītu kopā, kā ģimene, piemēram, apmeklējot muzejus vai dabas parkus. Arī ikdienas pastaigas kopā ar ģimeni, piemēram, nākot no darba dod jums iespēju pavadīt nedaudz laika kopā un aprunāties. Atcerieties, ka viena no vislabākajām dāvanām, ko Jūs saviem bērniem varat sniegt ir labas attiecības vienam ar otru.
Nobeigumā gribētos atzīmēt, jo elastīgāk Jūs spēsiet izturēties pret pārmaiņām, jo labāk jūs jutīsieties. Dažreiz, lai saprastu, ko mēs gaidām no sava partnera ir noderīgi uzrakstīt katra pienākumus un pielikt tos, piemēram, pie ledusskapja. Uzdevumos, kuri vairāk attiecas uz vienu partneri, piemēram, nakts barošana, kad māte baro bērnu ar krūti, svarīgi atrast balansu citās lietās no tēva puses. Ja Jūs spēsiet viens otram izpalīdzēt, tad neveidosies sajūta, ka “es visu daru viens pats/pati” un tad mazāk radīsies arī dusmas un aizvainojums pret savu partneri.
Svarīgi ir pamanīt arī to, ka ģimenē notiek arī daudz kas labs, pamanīt ko otrs partneris dara nozīmīgu, lai mana ikdiena būtu vieglāka. Spēt paslavēt gan sevi, gan savu partneri. Visiem vecākiem, it īpaši tiem kuriem ir pirmais bērniņš, ir svarīgi dzirdēt, ka viņi daudz ko dara pareizi, neskatoties uz to, ka noteiktas lietas, katrs no vecākiem dara nedaudz savādāk. Mērķis ir laimīga un veselīga ģimene.
Runājiet ar savu partneri, lai uzzinātu viņa domas, emocijas un šī brīža vajadzības. Ja Jūs redzat, ka Jūsu partnerim ir bijusi īpaši saspringta diena kopā ar bērniem, vakarā uzņemieties mājas un bērnu aprūpes pienākumus jūs, kamēr partneris ieiet un relaksējas siltā vannā vai mierīgi noskatās kādu iemīļoti TV šovu vai vienkārši pusstundu palasa grāmatu.
Izbaudiet kopā būšanas laiku ar savu mazuli, jo viņš aug ļoti ātri un tieši šobrīd viņam visvairāk ir nepieciešami mīloši vecāki, kas spēj parūpēties arī viens par otru.
Mag. Psych. Inita Kriškovska
*Materiāla vai tā daļu pārpublicēšanas gadījumā jānorāda: autore Mag. Psych. Inita Kriškovska, publicēts no www.psihologukonsultācijas.lv